Rožu kvarca sirsniņa, kuloniņš ar siksniņu

Ziemassvētku laiks, kad naktis ir vistumšākās un garākās, dod iespēju vairāk sajust sevi, ielūkoties savās dzīlēs, atpūtināt sevi, apjaust visu to, kas mums ir, ko esam radījuši sev.

Ziemassvētku laikā mēs apciemojam tuviniekus, lai dalītis savos piedzīvojumos, dalītos savā ražā, savā raženumā.

Brīnumu un dāvanu laiks tiek domāts ielūkoties savā sirdī un dalīties no sirds. Dāvana ir prieks, ko spējam radīt sirdī.

Planēta Venēra zemei ir devusi šo maigo, mīlestības pilno pieskārienu. Katrs asniņš vēlas no rīta tikts samīots ar šo maigumu un sirds siltumu, pieskārienu, caur kuru veltam uzmanību.

Šî maigā rozā enerģija strāvo rožu kvarcā, kas atver arī tās sirdis, kuras ir aizslēgušas sevi, glāsta tās sirdis, kuras asiņo brîcēs un apskauj tās, luras ir noskumušas, lai atgrieztu tajās mieru un sirsnību.

Prieks, tā ir laimes sajūta, ka esam mājās, mierā ar sevi un labsajūtā. Dažkārt šo stāvokli ir sasniegt visai grūti, ja aizmirstam pašu galveno, pievērst uzmanību sev un mīlēt sevi, tā ir vislielākā dāvana, ko varam sniegt sev un tad tā piestaros arī apkārtni un tos, kurus tik ļoti mīlam.